Vidēja ātruma kontrole

1.1. Darbības princips

Vidēja ātruma kontroles zona sastāv no:

– vairākiem vidēja ātruma kontroles posmiem;

– fotoattēlu un video datu apstrādes servera, kas saņem datus no video sensoriem, kas atrodas pie vidēja ātruma kontroles zonas katra posma ibraukšanas un izbraukšanas.

Vidēja ātruma kontroles zonas posms:

– ceļa posms, kas ierobežots ar vienu transportlīdzekļa kustības virzienu;

– video sensors, kas atrodas pie iebraukšanas vidēja ātruma kontroles zonā;

– video sensors, kas atrodas pie izbraukšanas no vidēja ātruma kontroles zonas.

Video sensoru kontroles zonas var tikt izvietotas gan vidēja ātruma kontroles zonas gan iekšpusē (1.1. Attēlā), gan ārpus tās, (1.2. Attēlā).

Attēls.1.1. Video sensoru kontroles zonas izvietošana vidēja ātruma kontroles zonas iekšpusē
Attēls. 1.2. Video sensoru kontroles zonas izvietošana vidēja ātruma kontroles zonas ārpusē

1.2. Datu glabāšana un apstrāde serveris

Datu glabāšanas un apstrādes serveris ar vidēja ātruma programmatūras moduli (licencēšana pēc vidēja ātruma kontroles posmu skaita) tiek konfigurēts etbilstoši vidējo ātruma kontroles posmu skaitam un uzstādīts datorā datu centrā (vēlams) vai datorā vienā no kontroles vietām.

1.3. Nepieciešamo vidēja ātruma kontroles posmu aprēķināšana

Aprīkojuma sastāvu un nepieciešamās licences nosaka vidēja ātruma kontroles posmu skaits. Vidējo ātrumu kontroles posmu skaita aprēķins ir balstīts uz šādiem parametriem:
– transportlīdzekļu kustība vidēja ātruma kontroles posmā notiek vienā virzienā, lai kontrolētu pretējo virzienu, ir nepieciešams vēl viens vidēja ātruma kontroles posms;
– katram vidēja ātruma kontroles posmam jānosaka tikai viens ātruma ierobežojums;
– katra vidēja ātruma kontroles posma garums ir jāizvēlas tā, lai transportlīdzekļa ceļš starp kontroles robežām pie iebraukšanas un izbraukšanas būtu ne mazāks par 100 m. Video sensoru tuvāka atrašanās nav pieļaujama.

1.4. Video sensoru izvietojums

1.4.1. Attāluma izvēle starp video sensoriem

Komplekss ļauj izmērīt vidējo transportlīdzekļa ātrumu ar norādītajiem metroloģiskajiem raksturlielumiem tikai tad, ja minimālais izmērītais attālums, kuru nobraucis transportlīdzeklis, t.i. Vidēja ātruma kontroles posma garums ir vismaz 100 m.

Atkarībā no video sensoru izvietojuma pie vidēja ātruma kontroles posma iebraukšanas un izbraukšanas (no transportlīdzekļa fiksācijas virziena – priekšējās vai aizmugurējās valsts numura zīmes), ir iespējamas četri pareizas video sensoru izvietošanas varianti, 1.3. Attēls.

Ir jāsaprot, ka minimālais attālums 100 m – tas nav attālums starp video sensoriem.

Kā redzams no shēmām a), b) un d) – ja attālums starp video sensoriem ir 100 m, tad minimālais izmērītais attālums būs mazāks par 100 m, kas nav pieļaujams!

Lai izmērītu vidējo ātrumu vidēja ātruma kontroles posmā (un fiksētu pārsniegto ātrumu), iebraukšanas un izbraukšanas kontroles robežās ir jāizmanto video sensori ar fiksācijas laika piesaisti valsts UTC skalai ar kļūdu, kas nepārsniedz 1 ms.

Attēls 1.3. – Attālums starp video sensoriem atkarībā no to virziena

1.4.2. Attāluma izvēle starp video sensoriem

Katrā vidējas ātruma kontroles zonas posmā jābūt iestatītam tikai vienam ātruma ierobežojumam. Piemēram, autoceļa posms ar diviem ātruma ierobežojumiem 60 km / h un 90 km / h nozīmē sadalījumu divos vidēja ātruma kontroles posmos (pirmajā daļā ātruma ierobežojums būs 60 km / h, otrajā daļā ātruma ierobežojums būs 90 km / h), attēls 1.4 (1 – atpazīstams video sensors, 2 – apskates video sensors).

Attēls 1.4. – Vidēja ātruma zonas ar dažādiem ātruma režīmiem

Ir iespējams izmantot izbraukšanas kontroles robežu no vienas vidēja ātruma kontroles posma kā iebraukšanas kontroles robežu nākamajam vidēja ātruma kontroles posmam.

Piemēram: 1. vidēja ātruma kontroles posma (2. robeža) izbraukšanu izmanto kā 2. vidēja ātruma kontroles posma iebraukšanu, izbraukšanu no 2. vidēja ātruma kontroles posma (3. robeža) izmanto kā 3. vidēja ātruma kontroles posma iebraukšanu (1.4. Attēls).

Ceļa posmiem ar atšķirīgiem ātruma ierobežojumiem video sensorus nepieciešams novietot attiecībā pret transportlīdzekļa satiksmi tā, lai vidēja ātruma kontroles posms ar zemāku vidējo ātruma ierobežojumu ietver video sensoru kontroles zonas (1.1. Attēls) un vidējais ātruma kontroles posms ar augstāku vidējo ātruma ierobežojumu nesatur sensora kontroles zonu (1.2. Attēls).

Piemēram: 1. vidēja ātruma kontroles posms un 3. vidēja ātruma kontroles posms ar maksimālo ātrumu 60 km / h satur video sensoru kontroles zonas, bet 2. vidēja ātruma kontroles daļa ar maksimālo ātrumu 90 km / h nesatur video sensoru kontroles zonas.

1.4.3. Attāluma izvēle starp video sensoriem

Ja video sensoru kontroles zona pie iebraukšanas un izbraukšanas no ceļa posma ietver abus kustības virzienus, 1.5. Attēls, tad ir jākonfigurē divas vidēja ātruma kontroles posmi – atsevišķi katram virzienam.

Attēls 1.5. – Divvirzienu kustības kontrole

Platu ceļu posmu kontrole

Ja ceļa posmam ir liels platums (tiek kontrolēts ar vairākām kontroles zonām), tad jāizveido vairākas vidēja ātruma kontroles posmi, lai nodrošinātu visus iespējamos veidus, kā transportlīdzekļi var braukt caur video sensoru kontroles zonām pie iebrauksanas un izbraukšanas no šī platā ceļa posma.

Piemēram, četru joslu ceļa posmam, kur uz katras kontroles robežās, lai kontrolētu visu brauktuves platumu, ir uzstādīti divi atpazīšanas video sensori, kā parādīts 1.6. Attēlā, ir jākonfigurē četri vidēja ātruma kontroles posmi, kas apvieno katru video sensoru pie iebraukšanas un izbraukšanas:

– vidēja ātruma 1. kontroles posms (video sensori 1-2);

– vidēja ātruma 2. kontroles posms (video sensori 1-3);

– vidēja ātruma 3. kontroles posms (video sensori 4-2);

– vidēja ātruma 4. kontroles posms (video sensori 4-3).

Attēls 1.6. – Vidēja ātruma kontroles posmu krustošanāš

1.5. Pārkāpumu konstatēšana

1.5.1. Noteikta vidēja ātruma pārkāpšana.

Vidējā ātruma mērīšana ir balstīta uz netiešas mērīšanas metodes – tiek veikti neatkarīgi ceļa mērījumi, ko transportlīdzeklis nobraucis starp video sensoru kontroles zonām pie vidēja ātruma kontroles posma iebraukšanas un izbraukšanas, un laiku no brīža, kad transportlīdzeklis tika fiksēts video sensora kontroles zonā pie iebraukšanas, līdz transportlīdzeklis tika fiksēts video sensora kontroles zona pie izbraukšanas no vidēja ātruma kontroles posma.

Transportlīdzekļa nobrauktā ceļa mērīšana starp video sensoru kontroles zonām sastāv no trim posmiem, 1.7. Attēls:

– mērot transportlīdzekļa nobraukto ceļu video sensoru kontroles zonā pie iebraukšanas vidēja ātruma kontroles posmā;

– mērot transportlīdzekļa nobraukto ceļu video sensoru kontroles zonā pie izbraukšanas no vidēja ātruma kontroles posma;

– transportlīdzekļa nobraukto attālumu aprēķināšana, ņemot vērā attālumu starp video sensoriem pie iebraukšanas un izbraukšanas (atkārto faktisko ceļa profilu, ņemot vērā augstuma atšķirības un pagriezienus, mēra aprīkojuma kalibrēšanas laikā) un izmērītos attālumus iebraukšanas un izbraukšanas video sensoru kontroles zonās konkrētajam transportlīdzeklim.

Laiku transportlīdzekļa vidēja ātruma kontroles posma šķērsošanai, aprēķina kā starpību starp fiksācijas laiku video sensora kontroles zonā pie izbrauksanas no vidēja ātrumā kontroles posmā un fiksācijas laiku video sensora kontroles zonā pie iebraukšanas vidējā ātrumā kontroles posmā.

Attēls 1.7. – Transportlīdzekļa ceļa aprēķins vidējā ātruma kontroles posmā

Transportlīdzekļa vidējais ātrums vidējā ātruma kontroles posmā aprēķina izmantojot formulu:

V – transportlīdzekļa vidējais ātrums;

S – ceļš, kuru konkrētais transportlīdzeklis nobrauca starp video sensoru kontroles zonām pie iebraukšanas un izbraukšanas;

T – braukšanas laiks.

1.5.2. Ceļu zīmju vai ceļa apzīmējumu prasību neievērošana

Lai fiksētu nepārtrauktas līnijas šķērsošanu ( 1.8. Attēlā), ir nepieciešams noteikt transportlīdzekļu joslas pie iebraukšanas un izbraukšanas no vidēja ātruma kontroles posma. Programmatūras iestatījumos katrai joslai kontroles zonā tiek piešķirts numurs, ja šīs joslas atšķiras pie ieejas un iebraukšanas un izbraukšanas no vidēja ātruma kontroles zonas, tad tiek secināts, ka ceļa marķējuma līnija ir šķērsota.

Attēls 1.8. – Nepārtrauktas līnijas šķērsošanas fiksācija